ir pagājis diezgan ilgs laiks no mana pēdējā ieraksta šeit. Līdz ballītei vēl 4,5h un tad nu nolēmu te kaut ko uzrakstīt.
Jā,otrdien bija pamelnā diena,dabūju doties uz tuva cilvēka bērēm. Dabūju noskatīties to visu un tas lika daudz ko pārdomāt. redzēt mīļoto pie zārka sapratu,ka manī mīt ļoti stipras jūtas un domāju,kā man būtu,ja es zaudētu kādu,ko tik ļoti mīlu. Domāju,ka tas ir pats briesmīgākais,kas var notikt - zaudēt kādu tuvu,mīļu cilvēku,zaudēt viņu tā,ka atpakaļ atgūt nav nekādas iespējas. Ne visi tic dzīvei pēc nāves,arī es neticu. Nav man cerības,ka tikšos ar kādu debesīs,kurš atvērs man lielos vārtus,pieliks spārnus un nogādās mākoņos. Ticu,ka mani ieliks koka kastē,apsegs ar segu,ieliks bedrē un aizraks ciet. un tas arī būs viss. bet pietiks par nāvi. ir arī labākas lietas,lai gan pašlaik ar mani nav noticis nekas labs. Jau vairākas dienas mans garastāvoklis jau vairākas dienas ir slikts un es baidos,ka es šovakar varētu manai L meitenei izjaukt ballīti,tikai sliktā garastāvokļa dēļ. bet jāsaņemas un jādodas tur ar platu smaidu. :)
Jauki jums pavadīt pēdējās brīvlaika dienas. :)

āhh mana pasaulīte atkal atgriežas normālās sliedēs. atgūstu formu mācībās,tā neko īpaši nedomājot rauju 10niekus! mīlu matemātiku. :*
šodien sakārtoju arī vidi ap sevi,tā ir mana mazā istabiņa un virtuve. Jā,virtuve! iestāsies siltāks laiks pavadīšu tur vairāk laika. Jāmācās taču arī kaut ko uztaisīt,ja grasos doties prom no vecākiem un kā mamma saka - neviens vīrs tevi neprecēs,ja nemācēsi gatavot ēst! Nu vot,manos plānos neietilpst vecmeitas dzīve,tāpēc plānoju kaut ko gatavot. (:
Jau trešdien pagatavošu kūku. Nezinu,kā man tas veiksies,bet centīšos. :)
Vakar pavadīju pie zpd prezentācijas. Protams,ka ne sava zpd,jo to noprezentēju jau pagājušajā gadā un 2.vieta novadā nav nemaz tik slikti. :D nu jā,taisīju ppt prezentāciju I.,jo viņš nemāk rīkoties ar ppt. Tagad gaidu kādu atzīmi ES dabūšu. hahaha. :D
Kas vēl tāds manā dzīvē ir mainījies? Jā,attiecības ar mammu uzlabojas un strauji uzlabojas.
šodien viņa par mani smējās,kad no veikala nākot mājās sapratu,ka bikses ir skabarga,tieši šekumiņā. :D tā nu es gāju kājas cilādama un bikses raustīdama,bet mamma no smiekliem klumburēja pa ledu man pakaļ. :D
Jā,atsāku arī iet dejošanā. nebiju bijusi mēnesi un tad 3h balets,šodien pamatīgas muguras sāpes,jo modernajā dejā uztaisīju tiltiņu un atpakaļ netiku. Zvanīju mammai,lai nāk pretī,jo nebiju droša,ka līdz mājām aiziešu. Jā tas bija traki,bet tagad man ir brīnumzālītes un tik traki vairs nesāp. :)

Jūtu,ka tuvojas pavasaris un mana sirsniņa sitas straujāk! mīlestība,mīlestība,mīlestība. jājā,tā plaukst. (:

hahaha,mēs mīļi vai ne? aij,miss these moments with you. ;s

AKD,kāpēc vienmēr visam jābūt ir sasodīti sarežģītam ? nevar tā vienkārši un laimīgi? Daudzi man to ir teikuši - tās vienkārši ir beigas,bet es jau nekad nevienam nenoticu un turpinu cīnīties,lai arī pati mokos sāpēs un ciešanās. Prieks,ka vismaz ir draugi,kas uzklausa mani un cenšas mani tomēr iepriecināt! Liels paldies Kristam,Elvīrai,Ivaram,Montai,mammai un dažreiz arī savai sirdij. Un tieši tikko saņēmu ziņu no Krista - nepisārņo twitteri,raksti man! un viņš saka to pašu - tās ir beigas,bet tā būs labāk! pašlaik nezinu vai viņam uzticēties,bail,ka palikšu viena. viena un nevienam nevajadzīga.  Bet noteikti viņš par to priecāsies! Pati tagad esmu apjukumā. Vēl manī mīt cerība,ka tomēr beigās viss būs ideāli,kā manās iedomās. Iedomās par māju,par ģimeni,par LAIMI! ;(
Viss,neko vairāk nerakstīšu,pietiek te raudāt pie datora! kādreiz tam pienāks beigas un varbūt tad tā arī vajadzēs,bet pašlaik neesmu gatava savam dzīves galam!