ir pagājis diezgan ilgs laiks no mana pēdējā ieraksta šeit. Līdz ballītei vēl 4,5h un tad nu nolēmu te kaut ko uzrakstīt.
Jā,otrdien bija pamelnā diena,dabūju doties uz tuva cilvēka bērēm. Dabūju noskatīties to visu un tas lika daudz ko pārdomāt. redzēt mīļoto pie zārka sapratu,ka manī mīt ļoti stipras jūtas un domāju,kā man būtu,ja es zaudētu kādu,ko tik ļoti mīlu. Domāju,ka tas ir pats briesmīgākais,kas var notikt - zaudēt kādu tuvu,mīļu cilvēku,zaudēt viņu tā,ka atpakaļ atgūt nav nekādas iespējas. Ne visi tic dzīvei pēc nāves,arī es neticu. Nav man cerības,ka tikšos ar kādu debesīs,kurš atvērs man lielos vārtus,pieliks spārnus un nogādās mākoņos. Ticu,ka mani ieliks koka kastē,apsegs ar segu,ieliks bedrē un aizraks ciet. un tas arī būs viss. bet pietiks par nāvi. ir arī labākas lietas,lai gan pašlaik ar mani nav noticis nekas labs. Jau vairākas dienas mans garastāvoklis jau vairākas dienas ir slikts un es baidos,ka es šovakar varētu manai L meitenei izjaukt ballīti,tikai sliktā garastāvokļa dēļ. bet jāsaņemas un jādodas tur ar platu smaidu. :)
Jauki jums pavadīt pēdējās brīvlaika dienas. :)