AKD,kāpēc vienmēr visam jābūt ir sasodīti sarežģītam ? nevar tā vienkārši un laimīgi? Daudzi man to ir teikuši - tās vienkārši ir beigas,bet es jau nekad nevienam nenoticu un turpinu cīnīties,lai arī pati mokos sāpēs un ciešanās. Prieks,ka vismaz ir draugi,kas uzklausa mani un cenšas mani tomēr iepriecināt! Liels paldies Kristam,Elvīrai,Ivaram,Montai,mammai un dažreiz arī savai sirdij. Un tieši tikko saņēmu ziņu no Krista - nepisārņo twitteri,raksti man! un viņš saka to pašu - tās ir beigas,bet tā būs labāk! pašlaik nezinu vai viņam uzticēties,bail,ka palikšu viena. viena un nevienam nevajadzīga.  Bet noteikti viņš par to priecāsies! Pati tagad esmu apjukumā. Vēl manī mīt cerība,ka tomēr beigās viss būs ideāli,kā manās iedomās. Iedomās par māju,par ģimeni,par LAIMI! ;(
Viss,neko vairāk nerakstīšu,pietiek te raudāt pie datora! kādreiz tam pienāks beigas un varbūt tad tā arī vajadzēs,bet pašlaik neesmu gatava savam dzīves galam!