Bija agrs rīts. Viņa gulēja gultā,uz viņas kailās muguras spīdēja saule. Viņš sēdēja pie loga,ar rokām veidodams putnus,kas veidoja ēnu uz viņas saules apspīdētās muguras. Pirms viņš aizgāja,viņa teica - atceries mani! viņš - nekad neaizmirsīšu,es tevi mīlu. viņa atbildēja ar to pašu. Tā bija viņu pēdējā tikšanās,pēdējie pasacītie vārdi. Viņi vairs nekad nesatikās. Viņš vairs nebija,bet no viņa bija kaut kas palicis viņas sirdī un atmiņās. /remember me/